Uncategorized
Comments 34

Tuvu, tuvu, tuvāk vēl

Vēsturē gadsimtiem ilgi mazuļi gulējuši cieši blakus mammai. Ja mamma nevarēja būt līdzās, viņu aizvietoja kāds cits no ģimenes locekļiem. Tomēr mūsdienās mēs redzam, ka Rietumu pasaulē bērniņi tūlīt pēc dzemdībām slimnīcā tiek likti caurspīdīgās plastmasas kastēs, savukārt mājās viņus gaida rūpīgi uzfrišināta gultiņa, kas reizēm pat neatrodas blakus vecāku gultai un reizēm pat ne tajā pašā istabā. Kas ir noticis?

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā mazuļus jau no pirmās dienas radina pie t.s. neatkarības apgūšanas – mammas tiek mudinātas bēbīšus neturēt tik daudz rokās, reizēm pat tiek ierosināts ignorēt zīdaiņa raudas, lai tas nepierastu pie domas, ka mamma vienmēr būs blakus. Pediatri un citi miega eksperti šausmās rauc pieri, padzirdot, ka vēl aizvien ir mammas, kas bērnus uz miegu aijā vai, nedod dies, ļauj tiem aizmigt pie krūts. Mammas visos iespējamos veidos tiek aicinātas savus bērnus dresēt. Atļaujiet man vaicāt – kāda velna pēc?

Pateicoties savam puikam, tagad es zinu, kas ir t.s. ceturtais trimestris, un zinu, kāpēc viņš savās pirmajās dzīves nedēļās bija ar mieru aizmigt tikai man virsū vai cieši man blakus. Es biju viņam vajadzīga, un punkts. Es biju iedomājusies, ka viņš būs ar mieru gulēt savā priedes koka gultiņā viens pats, taču viņš gribēja gulēt starp mammu un tēti – tur, kur viņš jutās visdrošāk. Te nu tas ir, es pateicu to skaļi – mēs gulējām visi kopā un izmantojām priekšrocības, ko sniedz t.s. co-sleeping jeb gulēšana kopā ar bērnu.

Kopā gulēšanas tēma ir teju vai tikpat jūtīga kā krūtsbarošanas tēma –  vienā frontes pusē ir tie, kas atbalsta bērnu gulēšanu vienā gultā ar vecākiem un uzsver šī modeļa dabiskumu, kamēr otras puses pārstāvji steidz norādīt uz bīstamajiem momentiem, ko šī prakse sevī ietver. Mans mērķis nebūt nav jaunajiem vecākiem norādīt, kas ir pareizi un kas – nē, es gluži vienkārši vēlos runāt par savu personīgo pieredzi un iemesliem, kāpēc, iespējams, būtu vērts izvēlēties šādu risinājumu.

Jāatzīmē, ka gulēšana vienā gultā ar vecākiem tiek uzskatīta tikai par vienu no co-sleeping formām. Co-sleeping pēc definīcijas sevī ietver ne tikai gulēšanu vecāku gultā, bet arī gulēšanu vienā istabā, kā arī gulēšanu šūpulī, kas pielikts cieši pie vecāku gultas u. tml. Izvēle ir vecāku rokās, taču pamatideja ir vecāku klātbūtnes nodrošināšana jebkurā diennakts laikā. Par spīti sabiedrības ierūsējušajiem uzskatiem par ucināšanos ap bērniem jaunākie pētījumi neirozinātnē un fizioloģijā tomēr ir parādījuši, ka fiziskam kontaktam ar vecākiem piemīt pozitīvs efekts bērna attīstībā.

Piemēram, Japānā kopā gulēšana un krūtsbarošana ir kultūras norma, turklāt bērna pēkšņās nāves sindroma līmenis tur ir viens no zemākajiem pasaulē. Speciālisti uzskata, ka mammām, kas baro mazuli ar krūti, kopā gulēšana ir viens no veidiem kā atvieglot krūtsbarošanas procesu, turklāt tas ļauj dubultot krūtsbarošanas reižu daudzumu, vienlaikus ļaujot gan mazulim, gan mammai vairāk laika pavadīt guļot (pie šādiem secinājumiem kāda pētījuma ietvaros nonāca antropoloģe Dr. Helen Ball, University of Durham).

Pakaviņš ir noderīgs palīgs mammām, turklāt pilda dažādas funkcijas - to var izmantot mazuļa barošanas laikā, vingrojot kopā ar mazuli, kā arī, lai miedziņā radītu bērniņam lielāku drošības sajūtu.

Pakaviņš ir noderīgs palīgs mammām, turklāt pilda dažādas funkcijas – to var izmantot mazuļa barošanas laikā, vingrojot kopā ar mazuli, kā arī, lai miedziņā radītu bērniņam lielāku drošības sajūtu.

Tiem vecākiem, kas ir gana drosmīgi, lai izvēlētos gulēšanu vienā gultā ar mazuli, ir svarīgi parūpēties par to, lai tas tiktu darīts droši. Es nekad neesmu bijusi no tiem cilvēkiem, kas miega laikā neko nejūt un neko nedzird, man ir ļoti plāns miegs, un, šķiet, tas kļuva vēl plānāks brīdī, kad uzsāku mammas gaitas. Tomēr es nepaļāvos vien uz sava miega plānumu, jo nogurums var sastrādāt visādus brīnumus, tāpēc mazuli lielajā gultā norobežot no sevis un no bērna tēva man palīdzēja kārtīgs ar griķu sēnalām pildīts pakavs. Tas ir gana stingrs un mazulim rada tādu kā ligzdiņas sajūtu.

Visbiežākais arguments, ko min kopā gulēšanas jeb co-sleeping pretinieki, ir mazuļa neatkarības bremzēšana. Ne reizi vien esmu dzirdējusi, ka vecākus biedē ar to, ka vēlāk būs grūti bērnu pieradināt gulēt savā gultā. Nu, tad tagad iztēlojieties 16 gadus vecu dumpīgu tīni, kas guļ kopā ar vecākiem! Domu sapratāt?

Man šķiet, ka, naktsmieru aizvadot viens otram līdzās, mēs abi – gan puika, gan es – jutāmies drošāk. Gan es varēju sajust katru viņa elpas vilcienu un kustību, gan arī viņš zināja, ka esmu turpat līdzās un gulēja gana mierīgi. Šobrīd jau ar zināmu nostaļģiju atceros mūsu garās naktis, nu jau viņš ir stipri paaudzies un ar katru dienu kļūst aizvien neatkarīgāks.

Kopā gulēšanas laiku mēs izbaudījām tik vien kā dažus mēnešus – dēlam augot un kļūstot gan lielākam, gan aktīvākam, mēs abi sākām viens otram nedaudz traucēt, tāpēc lēnā garā tomēr uzsākām ne pārāk strauju pāreju uz redeļgultiņu, pirmos soļus sperot tieši diendusu laikā. Un, voilà, puika tagad bez problēmām iemieg un guļ savā gultiņā, pie mums atgriežoties vien grūtākajās slimošanas dienās un naktīs, kā arī ceļojumu laikā, ja nav bijis iespējams paņemt līdzi ceļojumu gultiņu.

Dzīvnieku mazuļi izbauda mammas tuvumu līdz brīdim, kad tie ir gatavi spert soļus lielajā pasaulē.

Dzīvnieku mazuļi izbauda mammas tuvumu līdz brīdim, kad tie ir gatavi spert soļus lielajā pasaulē.

Tiek uzskatīts, ka cilvēka bērns no visu dzīvo būtņu mazuļiem piedzimst visneaizsargātākais. Padomājiet paši, cik daudzi dzīvnieku mazuļi spēj piecelties kājās drīz vien pēc piedzimšanas. Kaķēns iemācās ēst patstāvīgi vēl nesasniedzot divu mēnešu vecumu, kamēr cilvēka mazulis pirmās nopietnās neatkarības pazīmes sāk izrādīt tikai tuvojoties divpadsmit mēnešu atzīmei vai pat vēl vēlāk. Manuprāt, tas vien ir pietiekams iemesls, lai mēs vismaz mazuļa pirmajā dzīves gadā mestu pie malas visas savas bailes no kaut kādas iedomātas atkarības veicināšanas.

Nesen kādā blogā uzdūros intervijai ar britu fotogrāfu Jimmy Nelson, kurš laikā no 2010. līdz 2013. gadam apceļoja pasauli, fotografējot dažādas pasaules ciltis un dokumentējot viņu dzīvesveidu. Viena no galvenajām lietām, ko viņš pamanīja visās šajās ciltīs, bija vecāku un bērnu attiecības – bērni nekad netiekot atstāti vieni, tie vienmēr guļot starp vecākiem vai brāļiem un māsām, un, dienai sākoties, mazuļi tiekot piesieti pie kāda no ģimenes locekļiem, tādējādi nodrošinot fizisku kontaktu, kas aukstākā klimatā dod arī siltumu.

CHUKCHI - JIMMY NELSON, BEFORE THEY PASS AWAY

Chukchi – Jimmy Nelson, BEFORE THEY PASS AWAY

Bēbīšu bioloģiskie iestatījumi, par laimi vai diemžēl, nav tādi, kas paredzēti gulēšanai vienatnē. Rietumu pasaulē dominē tendence mazuļu vajadzības un viņu ritmu pielāgot straujajam mūsdienu dzīves ritmam tā, lai ērti būtu mums – pieaugušajiem, lai gan patiesībā būtu jābūt otrādi. Ieklausīsimies mūsu bērnos un ļausim runāt savai iekšējai balsij, lai zinātu, kas ir nepieciešams mūsu bērniem, nevis mums pašiem! Mīļosim savus mazuļus, kamēr viņi mums to ļauj! Galu galā tas ir kāds pirmatnējs spēks, kas liek viņiem gribēt būt mūsu tuvumā, kamēr vien viņi ir mazi.

Info:

34 Comments

  1. Jā, jā, jā, tikai cieš pats svarīgākais valis divu vecāku attiecībās – sekss. Šeit runa ir tikai par mammīgumu un tuvumu bebim, bet… ai, Rudzītis daudz par to rakstījis: kādu baisu aizu tas var radīt attiecībās ar vīru, vīrieti. Viņam konkurents guļ pa vidu! Un viņš netiek pie savas sievetes vagīnas… Un..un.. ko tur daudz, hroniskajām mamašām jau nepieleks, kādu kaitniecību tas nodara ģimenes pašam fundamentam.

    Like

    • Rudzītis un viņa idejas man nav ne saprotamas, ne tuvas. Par manu ģimeni un to, vai cieš sekss, palūgšu nespriest, jo katrs gadījums ir individuāls, mūsu gadījumā šis apgalvojums izrādījās pilnīgs bleķis, to varētu apliecināt ne vien mans vīrs, bet arī daudzi citi vīrieši, kas necieš no kaut kāda “Rudzīša kompleksa”.

      Jāsaka gan, ka apzīmējuma “hroniska mamaša” izmantošana liecina, ka diez vai varēsim turpināt diskusiju konstruktīvā gultnē. Bet paldies par komentāru!

      Publicējis 5 people

    • Žēl gan, ja fantāzija par to, kā tikt pie savas sievietes vagīnas, aprobežojas tikai un vienīgi ar gultu. Ja gribēs, vienmēr būs varianti, kur un kā to izdarīt. Rudzītim ar fantāziju švaki, uz visu raugās no alfa tēviņa pozīcijas.
      Ģimenes fundaments ir tas, cik stabili un laimīgi ģimenē jūtas VISI ģimenes loceklis, nevis tas, vai gultā tīri fiziski starp krānu un vagīnu ir vai nav bērns.

      Publicējis 2 people

    • Pilnīgas muļķības. Zinot, par kādiem vaļiem Jūs runājat, dalot to pašu pieredzi, ko autore, varu tikai un vienīgi apgalvot – šis ir tiešām “bleķis”… un tieši dēļ pieredzes, ko esmu izdzīvojusi, sliecos domāt, ka šo apgalvojumu producē tie, kas par bērnu audzināšanu tikai teoretizē, nevis reāli to izdzīvo…
      Ja atļausiet atgādināt – bērnu rada 2 cilvēki.. un 2 to arī audzina… turklāt – nevienu brīdi, arī meitai esot 7 gadus jau teju sasniegušai, nav bijis brīdis, kad neatrastos veids un spēja mīlēties, baudīt, nodarboties ar seksu – sauciet kā gribat.
      Tāpat kā musu gadījumā – tā ir attieksme, kas ļauj brīvi izpaust mīļumu, glāstus arī bērna klātbūtnē. Arī meitai veidojas veselīga attieksme, ka starp 2 mīlošiem cilvēkiem gan vārdiska, gan pieskārienu mīlestības izpausme ir veselīga un nepieciešama.

      Publicējis 2 people

  2. Cik pazīstama tēma 🙂 un pārdomas! Mēs diezgan ilgi praktizējām kopā gulēšanu, pašlaik puikam ir 3 ar pusi gadi – naktī vēl arvien mēdz nākt uz Lielo gultu, lai tur nogulētu līdz rītam 🙂 Bet ziniet – nu ir tas forši! Jā, reizēm varbūt traucē, bet patiesībā, kad dikti gribas gulēt, tad nu neviens blakus esošais netraucēs, kur nu vēl savs bērns! Tad jau vīrs arī būtu jāgrūž no gultas laukā 😀
    Ja runā par intīmo dzīvi – tas, ka bērns guļ vecāku gultā uzreiz nenozīmē, ka ar seksu viss slikti.
    Tie vīrieši, kuri bērnu uztver kā konkurentu – nu tur man liekas, ka pie vainas ir visas iesaistītās puses un totāls komunikāciju trūkums!
    Diez vai ir daudz tādas mammas, kas ņem blakus bērnu, kurš tikpat mierīgi gulētu savā gultā arī viens pats!
    Un galu galā – kāpēc mamma ar tēti var gulēt kopā, bet bērns ar vecākiem nevar?!? Kāpēc ir mammas, kas saka, ka bez vīra blakus nu nekādi nespēj iemigt un pārdzīvo, kad vīri naktīs nav mājās, bet nespēj pieņemt, ka tāpat jūtas arī bērns?!?

    Publicējis 3 people

  3. Esmu 4 bērnu (17, 13, 12, 4) mammīte (latviskoju “mamaša”). Rakstam piekrītu 200%. Tā ir 4x pieredze arī manā dzīvē. Ar pilnu pārliecību un savu personīgo pieredzi varu apgalvot, ka krūts barošana, bērna gulēšana blakus vecākiem, nēsāšana uz rokām līdz gada vecumam tik, cik bērniņš vēlas, ir vieni no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai bērns augtu mierīgs, veselīgs, par sevi pārliecināts, daudzpusīgs, talantīgs, sabiedrisks, līdzsvarots, inteliģents. Zinu, cik daudz sevi un savu laiku esmu veltījusi katram no saviem bērniem zīdaiņa vecumā. Citam vairāk, citam mazāk. Un tieši tādu rezultātu arī saņemu no saviem pusaudžiem. Ar to bērnu, kuru jau !!! 1.5 gadu vecumā nodevu svešu tantu (auklīšu) pieskatīšanā, jo “sabiedrības spiediena” rezultātā nolēmu ignorēt sava bērna vajadzības, un iet pelnīt “lielo” naudu, man, diemžēl, biežāk veidojas konfliktsituācijas, kamēr ar pārējiem saskanīgas attiecības. Un varu tik kost tagad sev pirkstos kaut līdz elkonim, to laiku atpakaļ pagriezt es nespēju. Mīļās sievietes, topošās mammītes! Ja gribi būt mamma, tad esi un klausi TIKAI savu bērnu! Neviena daktere, draudzene, krustmāte, omīte, mamma Tev nepateiks, ko un kad vislabāk darīt ar savu bērnu. Visi ieteikumi būs tikai tās sievietes pieredze vai uzskati, bet ne Tava bērniņa patiesās un dabiskās vajadzības. Ja kāds šīs vienkāršās un absolūti dabiskās zināšanas beidzot sāktu mācīt skolā!? Un, kā audzināt, patiesi mīlēt, max rēķināties ar sava nevarīgā bērniņa vajadzībām pēc mammas, mīlestības, tuvības, tiešām var pamācīties pie dzīvniekiem. Kā visiem patīk divu, trīs mēnešu vecie kaķēni – pie mammas guļ, mammas pienu ēduši tik, cik un kad grib, mammu apmīļoti, loloti, pieskatīti – viņi ir dzīvespriecīgi, veselīgi, rotaļājas.
    Lai Jums tikai veseli, līdzsvaroti, laimīgi bērniņi, Mammītes! Un samīļojiet savus mīļos vīrus!

    Publicējis 4 people

  4. Anete, paldies, un pilnīgi piekrītu. Kopīga gulēšana ar bērnu īstenībā ir TIK dabiska, ka pat reizēm jocīgi, ka rodas nepieciešamība to pamatot. Ja bērnu baro ar krūti, tas vienkārši ir dabiskais lietu ceļš un attīstība. Nevajag jau obligāti gulēt tehniski vienā gultā. Ir ļoti daudzi varianti. Piemēram, mūsējais, ir, ka bērns guļ savā gultiņā ar noņemtu malu, kas ir piestumta blakus mūsējai. Ir “neatkarības” sajūta, bet vienlaikus esam blakus. Vecākais bērns arī guļ turpat tajā istabā, tikai savā gultā – un ir daudz ērtāk, ja naktī gadās kāds slikts sapnis, noglaudīt, nomierināt, nekā skriet uz otru dzīvokļa galu. Un, starp citu, manuprāt, kopā gulēšana ir pat vēl būtiskāka strādājošām mammām (kas diez vai var pretendēt uz “hronisko mammīšu” godu) – ja dienā ilgāks laiks jāpavada atsevišķi, ir ļoti svarīgi abiem – gan mammai, gan bērnam – būt naktī tuvu blakus. P.S. Un, protams, norāde, ka tas varētu traucēt TO, ir tikai un vienīgi fantāzijas trūkums.

    Publicējis 2 people

  5. Jauks raksts, neliegšos, ka piekrītu tam 🙂
    Manai jaunkundzei jau 4 gadiņi, bet vakaros aizmiegam kopā.. pēc tam tētis pārceļ..
    Ja bērniņš ir patiesi gaidīts un mīlēts, viņš nav un nevar būt par traucēkli jebkam..
    Un c`monn – cik nemoderni nodarboties ar seksu naktī?! ..tad ir jāizguļas un jāatpūšas 🙂

    Publicējis 3 people

  6. Man ļoti patika viss uzrakstītais, bet nu šī ir tēma, kur ir loti dalīti uzskati.
    Un tas cik ļoti no tā cieš vai necieš vecāku sasvstarpējās attiecības, viss ir atkarīgs no tā cik stiprs vai vājš vīrietis ir blakus. Protams ka vājākam vīrietim, tas var būt par grūti, un viņš izvēlēsies sev citu ceļu. Bet morāli stiprs un nobriedis vīrietis, būs tikai par to, lai viņa bērniņš justos labāk.
    Paldies, ka uzrakstīji šo rakstu.

    Publicējis 2 people

  7. Jā, man arī vienkārši bija ērtāk un ģimenē kopumā harmoniskāk, ja bēbītis gulēja man blakus. Jutos izgulējusies, mošanās ik pēc 2-3 h barot mani neapgrūtināja. Un tad jau ir arī visas iespējas padomāt par intīmajām attiecībām, ja nav miega bads.
    Ir tik daudz padomu par bēbīšu miegu, kas man šķiet klajā pretrunā ar veiksmīgas zīdīšanas pamatnosacījumiem.
    Un nebeidzu brīnīties par tādiem Aija Kaija tipa komentāriem: tā laikam ir vienkārši skaudība, ka citās ģimenes var atļauties neiespringt uz šito daudzsludināto pareizību “bērns tikai savā gultiņā”. Kas bieži nozīmē neizgulējušos mammu, kurai vēl nākas obligāti iespringt uz seksu, jo citādi vīrucītis aizies pa kreisi.
    Var gan būt tā, ka gulēšana kopā ar bērnu neder, bet tā ir tīri individuāla katras ģimenes darīšana.

    Publicējis 2 people

  8. Piekrītu jums,piekrītu sajūtām,bet mūsu neirologs bērnam par labu ieteica gulēt atsevišķi,JO! Miega fāzē vecāki nodod bērnam savu vislielāko stresu.Par miega fāzi un ko pārņem otrs cilvēks no nemiera pilna cilvēka par to var palasīt psiholoģiju un fizioloģiju.Tā ka iesaku pārdomāt lietas,ko maziņš bērniņš neapzinoties savāc no blakusgulētāja.Un ļoti piekrītu arī tam,kas lika visvairāk aizdomāties,ko mēs ieaudzinam savos bērnos gulēt divatā vai trijatā vai četratā.Mēs neapzinoties ieliekam domāšanas veidu,kāpēc gan nevar sieviete gulēt ar diviem,vai vīrietis ar divām,tas varbūt drausmīgi tagad izklausās,bet pēc tam mēs pusaudža gados brīnamies,kāpēc ir dubultas attiecības,kāpēc vīriešiem ir mīļākās,jo no mazotnes ieliekam domāšanu,ka sieviete var dalīt divus vīriešus gultā,kaut vai arī tas ir mazs bērns-dēls,un vīrs-vīrietis! AIZ VIENKĀRŠI TĀPATĀS DOMĀŠANAS VEIDA-KUR RADĪTS TUR DROŠĀK! Ne velti mana vecvecmāmiņa un vecmāmiņa ir teikusi,neguli bērnam blakus,neelpo uz viņu,bet visvairāk ieelpojot nesavāc no viņa spēku.Viņš maziņš,nevarīgs,viņam jāaug! Ja esat nosvērts,mierīgs,bez stresiem,līdzsvarots -jautājums un atbildes izsmeltas! MĒS VISI MĪLAM SAVUS TUVĀKOS!

    Publicējis 1 person

    • Paldies par viedokli!

      Iebildīšu gan, ka tieši neiroloģijas jomā strādājošie arvien vairāk runā par to, ka co-sleeping pozitīvi ietekmē bērnu, un par to runā neskaitāmi pētījumu rezultāti, kuros redzams, kā mazulim normalizējas gan sirdsdarbība, gan asinsspiediens un elpošana, tieši mammai esot līdzās. Ir gana daudz resursu, kur par to var palasīt vairāk.

      Vecmāmiņa man arī ir ieteikusi ļoti daudz ko, un, lai arī zinu, ka viņa to saka no sirds un tikai labu gribot, tomēr izvēlos rīkoties pēc savas intuīcijas un sajūtām. Īsti arī neticu, ka enerģiju cilvēks cilvēkam var nodot, vienkārši esot blakus.

      Laiki iet, laiki mainās, maināmies tiem līdzi.

      Protams, viedokļi dalās, bet veselīgā diskusijā rodas patiesība, tāpēc vēlreiz saku Jums paldies par komentāru!

      Like

  9. Mums ir doti tik daudz dzīves gadi un, ja no tiem visiem žēl tos pāris gadus pastiprināti veltīt bērnam, tad varbūt cilvēki/pāris nemaz nav gatavi būt par vecākiem.
    Mans jaunskungs tikai ap 4 gadu vecumu pārstāja piestaigāt uz lielo gultu. Kaut gan no rītiem tāpat vēl samīļojamies lielajā gultā.

    Publicējis 3 people

  10. Ehhh, nu pilnīgi nevaru atturēties no komentāra ievietošanas… 🙂
    Ar pirmo bērnu es biju tā, kas bija par gulēšanu savā gultiņā un pat savā istabā. Man tas šķita tik pareizi, ka brīžiem tiešām pat neaizdomājos, cik ļoti viņai, neapzināti, bet daru pāri! Tā likās kā norma. Un to, cik tas bija pareizi vai nepareizi, protams, ka sapratu tikai tad kad viņa palika lielāka un manas rokas viņai bija mazāk vajadzīgas.
    Toties tagad, ar otro bērnu manas domas ir pavisam savādākas. Es pat nevaru iedomāties kādam būtu jābut iemeslam, lai viņš gulētu atsevišķi no manis un tēta. Tik ātri pienāk tas laiks, kad viņam vairs tik ļoti tās manas rokas nevajag… Ehhh… Mums iet uz uzrrāaa gulēšana trijatā, laimīgi esam visi.. Kad pienāks laiks, tad gulēs pats savā midziņā 😀
    P.S Runājot par intīmo dzīvi… sūdzēties es nevaru.. nekas, nevienam nav atņemts.. 😀 mazliet vairāk fantāzijas, degunu pabāzt tālāk par gultu un aiziet… 😀

    Publicējis 1 person

  11. Pilnīgi piekrītu būšanai kopā ar savu mazuli! Laikam esmu pilnīga slingotāju, krūts barotāju, kopā gulētāju un “ņemot rokās savu bērnu, viņu nevar izlutināt” frontes pārstāve 🙂
    Tagad puika jau paaudzies, bet gultiņa joprojām piestumta pie lielās gultas. Ir naktis, kad viņš izvēlas gulēt savā gultā, bet ir kreķīgākas naktis, kas var pieripot man klāt un visi var mierīgi čučēt tālāk.

    Publicējis 1 person

    • Es vēlos kaut man būtu izdevusies gan slingošana, gan krūtsbarošana, bet tā nu dzīvē gadās, ka mamma grib kaut ko vienu, bet sanāk drusku citādāk, bet ne sliktāk. 🙂

      Paldies, Baiba!

      Like

  12. Laikam esmu rudzīškompleksu mākts vājš vīrietis un vēl piedevām muldu par bērnu miegu!
    Šobrīd abi bērni (gandrīz divgadīgs un četrmēnešnieks) guļ ar mums vienā istabā, gultas ir diezgan tuvu, bet ļoti gaidu laiku, kad guļamistabas būs nošķirtas, durvis būs slēdzamas un mosties varēšu, piemēram, no lēna seksa, nevis bērnu vajadzībām, bakstīšanas, vai raudāšanas. Man ļoti pietrūkst divvientulības un, jā, netraucēta seksa, kad nav jādomā, vai tik nav par skaļu un vai vecākais nepamodās un ko neredzēja. Nu nav tas visiem ilgtermiņā risināms ar “fiksajiem kniebieniem” vannas istabā uc telpās, vietās, pilsētās un mašīnās, ja gribas normālu seksu savā gultā un iemigt jebkādā pozā un stāvoklī, baudot pēcprieku eiforiju mīļotā cilvēka skavās.
    Piekrītu, ka dažas dienas vai nedēļas vecam zīdainim ir vieta cieši blakus mammai, bet, manuprāt, distancei arī jāveidojas. Priecājos, ka abi ap pusotra mēneša vecumu sāka izgulēt naktī 5-8 h (jā, protams, protams, “muldu”).
    Lai vai kā, pāra gulta, manuprāt, ir pārim, nevis visai ģimenei. Nerunāju par gadījumiem, kad bērns slikti jūtas, par kādiem izņēmumiem, ģimenes brīvdienu rītiem, kad visi nosnauž kopā vēl pāris stundu utml., bet kopumā – pārim, vīrietim un sievietei, seksam, partneriem,un tikai pēc tam – mammai un tētim, pie kuriem šad tad paguļ arī bērni.

    Like

    • ko tu esi darījis lietas labā, lai te pukstētu? radi, aukles, sievietes darbu sloga atvieglošana, vakarā pāreja no ikdienas uz romantiku . . . vai valda tikai tīrs egoisms

      Like

    • No sirds ieteiktu Jums par šo tēmu parunāt ar partneri. Kad būsiet aprunājušies, aizvediet bērnus vismaz uz pāris stundām vecmāmiņām, draugiem vai radiem un kārtīgi izpriecājieties ar dzīvesbiedri!

      Ja reiz runājam par to, kas notiek īstermiņā un ilgtermiņā, tad man jāsaka, ka bērni tomēr ir mazi īstermiņā, un vīrietim, kurš piedalās bērnu “taisīšanā” un audzināšanā, ir jāsaprot, ka daudz kas tomēr mainās, mazulim ienākot ģimenē.

      Jā, ir nogurums, ir visādas vēlmes, ko vairs nevar tik viegli realizēt, jo ir mazi cilvēciņi, ar kuriem ir jārēķinās, bet meitenes jau norādīja, ka daudz ko var atrisināt, liekot lietā fantāziju. Lai izdodas! Un, protams, paldies par viedokli!

      Like

  13. Paldies par lielisko rakstu.’Uzskatu, ka arī par šo tēmu IR jārunā tik pat skaļi kā mūžseno krūts barošanas tēmu. Kā jau pati rakstā minējāt, jā vienmēr būs 2 frontes abos šajos jautājumos. Bet runājot par to visu, jaunajām māmiņām ir iespēja redzēt jautājuma abas puses. Un pieņemt savu lēmumu.
    Arī es biju tā mamma, kas biju 100% pārliecināta ka mans bērns jau nu noteikti gulēs savā skaistajā, ar mīlestību iekārtotajā gultiņā. Tiesa, blakus manai gultai. Bet jau kopš pirmās dienas es sapratu – nē, negulēs viss viņš savā gultā, jo mums abiem ērtāk un mierīgāk būs gulēt blakus. Ir daudzi pētījumi par to, ka guļot blakus vecākiem bērns iegūst šo viņam TIK nepieciešamo drošības sajūtu. Manuprāt liels mīts ir arī tas, ka mamma var noguēt savu bērnu. Hmmm … nezinu kādā komā ir jābūt mammai, lai tas tā notiktu, jo mamma savu bērnu jūt ar muguras smadzenēm. Jā, varētu būt runa par tēti, jo vīriešiem, diemžēl, nav dota šī maņa. Bet nu … nezinu gan. Nav dzirdēti gadījumi. Izlutināšana!? Grūti pieradināt pie gulēšanas savā gultā!? Muļķības. Jo bērns jutīsies lielākā drošībā, jo vieglāk viņam būs pieņemt visu jauno un nezināmo, jo viņš zinās – vecāki ir ar mani. Arī mans, nu jau gandrīz trīsgadnieks, vēl ik pa reizei ieraušas manā gultā, īpaši dienās kad slimība pieveikusi, vai dienas laikā bijis kāds kreņķis. Jo bērna kreņķi ir TIK pat svarīgi kā mūsu, pieaugušo.
    Teikšu godīgi, lielāks pārdzīvojums par to ka bērns nu guļ savā gultā bija man pašai, kā bērnam. Man liekas, ka es to pārdzīvoju sāpīgāk, jo sapratu – cilvēks aug, kļūst patstāvīgs. Un šodien es priecājos, ka esmu izbaudījusi šo kopā gulēšanu, tādejādi stiprinot saikni starp mums, jo jūtu, ka ik dienas mans bērns kļūst lielāks un drīz mammu viņam vajadzēs tikai vakariņu gatavošanai vai telefona limitu papildināšanai. 🙂
    ‘Vienkārši baudīsim to kas ir TIK dabiski. Ļausimies savām iekšējām sajūtām nebaidoties no tā, ko par to teiks vecāki, draugi vai ģimenes ērsti. Jo mēs esam mammas un tēti un nu ir mūsu laiks rūpēties par cilvēku. 🙂

    Publicējis 1 person

    • Kristīne, paldies par viedokli! Manuprāt, Jūsu gadījums forši parāda, ka bērns ar laiku pats apgūst to savu neatkarību un pats spēj arvien vairāk “nošķirties” no vecākiem, jo viņš aug lielāks, parādās jaunas intereses, un, kā jau Jūs minējāt, mammu drīz vajadzēs vien atsevišķos momentos. 🙂 Izbaudīsim!

      Like

  14. Ja nebūtu tendenciozā sākuma, kurš izskatās kā no Spoka audzināšanas grāmatas un, kura padomus ņēma vērā 40 gadus atpakaļ ne mūsdienās, raksts būtu lielisks viena viedokļa atspoguļojums.
    Mans jautājums; bērns taču guļ krietni vairāk par saviem vecākie, kā tad viņs var rāmi gulēt, ja neviens cits neiet gulēt?
    Ciešā piesaiste ir laba lieta, ja vecāki laikus attaptos, ka bērns ir jālaiž arī vaļā. Bērnam jāmāca arī neatkarība un patstāvība, kas diez vai ir savietojama ar bērnudārznieka gulēšanu ikdienā vecāku gultā.

    Like

    • Mans pretjautājums Jūsu vienlīdz tendenciozajam komentāram – kur rakstā ir runa par bērnudārznieka gulēšanu vecāku gultā? Pat ja kāds bērnudārznieks vecāku gultā kādreiz arī ielien, neesmu dzirdējusi reālu pamatojumu un argumentu, kāpēc tas būtu kāds ļaunums. Ļaunums, manuprāt, rodas no uzspiestas neatkarības, kas nereti tiek veicināta pāragri.

      Raksts tiešām ir mans personīgais viedoklis, neviens man nevar liegt to izteikt. Un neviens neliek Jums tam piekrist.

      Paldies par viedokli!

      Like

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s