ceļojumi
Atstāt komentāru

Caur Portugāli uz Kanāriju salām – I daļa

Sociālajos tīklos vairākkārt esmu manījusi diskusijas par to, vai, ceļojot ar bērnu, vispār ir iespējams atpūsties. Mūsu pieredze rāda, ka tas ir visnotaļ iespējams, taču noteikti nevajadzētu aizmirst, ka, bērnam augot lielākam, mainās viņa intereses, aktivitātes līmenis un galu galā arī rakstura īpatnības – tie ir faktori, kas prasa pielāgošanos un lielu devu pacietības no vecāku puses. Tas itin nemaz nav viegls uzdevums, taču tas ir izdarāms, turklāt tas ir labs treniņš vecākošanās prasmēm.

Šoreiz mazliet gribu padalīties ar jums par to, kā mums pagāja divas nedēļas, kuras visai laiski aizvadījām mazliet saulainākos platuma grādos – Portugālē un uz vienas no Kanāriju salām.

Grankanārijā pirmo reizi mēs sabijām pirms gada un jau tad zinājām, ka gribēsim atgriezties. Šogad nolēmām, ka jānodrošinās arī ar iespēju gūt svaigus iespaidus, tāpēc ceļojumu iesākām ar Portugāles ziemeļu galvaspilsētas – Portu –  apciemojumu.

Portugāles ziemeļu lepnums – Portu

Portu ir otra lielākā pilsēta Portugālē, kas ir arī viena no vecākajām Eiropas pilsētām, turklāt tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un ne velti – vecpilsētas daļā to jūt ik uz soļa. Ja ne Starbucks izkārtnes un visai intensīvā satiksme, tad būtu pavisam viegli bijis mani pārliecināt par to, ka esmu aizceļojusi laikā.

Dzīvošanu, kā ierasts, organizējām caur mums tik pierasto AirBnB. Portu atradām īstu pērli, kas gan vēlāk izrādījās visai skaļa pērle – dzīvokli pašā Portu vecpilsētas sirdī.

Man tas prasīja vismaz trīs naktis, lai pierastu pie nemitīgā trokšņa, kas nāca no ielas pat naktī. Portugāļiem patīk komunicēt skaļi – vienalga, vai iemesls ir uzvarēta futbola spēle vai sadzīvisks strīds kaimiņu starpā. Tas viss netraucēja gulēt pārējiem diviem mūsu ceļotāju bandas locekļiem, savukārt es nepieciešamības gadījumā mierināju sevi ar domu, ka izgulēšos Grankanārijā.

Trīsgadniekam vienaldzīgais UNESCO mantojums

Kamēr mēs abi ar vīru aizgūtnēm spriedām, cik Portu ir elpu aizraujoša, skaista un pāri visam – autentiska, tikmēr mūsu jaunākais komandas dalībnieks viebās katru reizi, kad kaut kur atkal bija JĀIET. Abos galamērķos mēs nomājām automašīnu, taču vismaz vienu dienu neveltīt pilsētas ielu izstaigāšanai būtu bijis noziedzīgi.

IMG_9389

Teikšu godīgi – šo kultūrvēsturisko ceļojuma daļu Krišjānim pārciest nebija viegli, tāpēc vīra kungam  pastaigu pa vecpilsētu vairākkārt nācās apvienot ar 16 papildu kilogramu nešanu uz saviem pleciem. Neskaitāmie sarkano dakstiņu jumti, iespaidīgās baznīcas un arhitektūra, kas runā ļoti senas vēstures valodā, trīsgadniekam ir absolūti bijis nebijis pasākums.

Nepārprotiet mani – Portu noteikti ir ģimenēm draudzīga pilsēta, un trīsgadniekam tur ir ko redzēt arī starp tiem sasodītajiem dakstiņu jumtiem. Tomēr jārēķinās ar to, ka pieaugušā un bērna intereses bieži noteikti nesakritīs. Situāciju mūsu gadījumā glāba izbrauciens ar gaisa tramvajiņu jeb Teleférico de Gaia gar skaisto Douru upi,  viens vienīgs bērnu rotaļu laukums turpat upes krastā, kā arī izbrauciens ar tā dēvēto ūdens taksi, kas pēc pastaigas pāri Dom Luis tiltam nogādāja mūs atpakaļ Portu vecpilsētā.

 

Starp citu, ja kādreiz esat Portu, aizejiet uz Jimão Tapas e Vinhos. Es neesmu tapu fans, taču šie čaļi mūs pabaroja ar garšīgākajām tapām, kādas es jelkad esmu ēdusi. Sakombinējot to visu ar lielisku portugāļu vīnu, šajā vietā var nākties piedzīvot ķecerīgu atklāsmi, ka ēdienā tomēr var būt laime.

IMG_9743

Varbūt zvēriņus?

Labu gribēdami, otrajā dienā nolēmām iepriecināt atvasi ar zooloģiskā dārza apmeklējumu, taču te atkal mums ar viņu bija diskusijas par to, cik daudz jaunskungs ir gatavs staigāt ar kājām, jo tēta pleci ir baigi ērtais transportlīdzeklis, you know.

Santo Inácio zoodārzs ir dibināts vien 2000.gadā un tas atrodas 10 minūšu brauciena attālumā no Portu. Zooloģiskais dārzs cenšas tur mītošajiem dzīvniekiem nodrošināt vislabākos apstākļus un tādu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta tai, kādā tiem būtu jādzīvo dabā. Bija amizanti redzēt milzīgā aplokā kopā tusējamies žirafes, degunradžus, strausus, zebras un antilopes, kā arī vērot Āzijas lauvu barošanu, stāvot stikla tunelī un skatoties izsalkušajam lielizmēra kaķītim tieši acīs.

Do you want to go to the seaside?

Portu atrodas līdzās Douru upes ietekai Atlantijas okeānā, tāpēc aizbraukt papļeskot pa okeāna viļņiem mums visiem bija a-must. Te nu mūsu trīsgadnieks pēkšņi atguva savu piedzīvojumu garu un atviegloti uzelpoja, saprazdams, ka visa tā stulbā vazāšanās pa vēsturiskiem objektiem ir beigusies. Little did he know, mēs tomēr vēlāk viņu uzvilkām arī uz 75 metrus augsto skatu torni – Torre dos Clerigos.

Meklējot foršas pludmales Portu apkaimē, TripAdvisor sliecas izcelt Praia da Luz, taču tā ir diezgan klinšaina un akmeņaina un vairāk domāta tiem, kas grib pasēdēt pludmales bāros un restorānos. Tiem, kas savukārt vēlas izbaudīt laisku gulēšanu pie ūdens un smilšu piļu būvēšanu ar bērniem, jādodas uz Praia de Leça da Palmeira.

IMG_9598

Starp citu, turpat blakus šai Palmeira pludmalei ir okeāna klintīs ieprojektēti āra baseini, kas interesentiem diemžēl ir pieejami vien vasaras sezonā. Ja vien portugāļi zinātu, ka pie viņiem vēl oktobrī ir vasara, mēs arī būtu tajos nopeldējušies, tomēr nācās izlīdzēties ar ieriktēšanos foršā smilšu kaktiņā starp okeāna klintīm. Šī bija vieta, kur mūsu bērns beidzot saprata, ka arī viņa ceļojuma vēlmes beidzot top realizētas. Vai man maz jums ir jāstāsta, ka dabūt viņu ārā no ūdens bija CSI cienīgs pārrunu pasākums?

Un tomēr vēl nedaudz kultūrvēstures

Izmantojot pārvietošanās brīvību, ko sniedz nomas auto, nolēmām aizbraukt līdz vienai no vecākajām Portugāles pilsētām, kas vienlaikus ir arī viens no valsts reliģiskajiem centriem – Braga. Iebraucot Bragā ar automašīnu, uzreiz nevar pamanīt, kas ir tas, par ko visi ceļotāji, kas šeit ir pabijuši, tā fano, jo pilsētas vēsturiskais centrs ir veiksmīgi noslēpies no nezinātāja acīm. Tomēr, iekļūstot aiz vecpilsētas mūriem, paveras ļoti baudāms skats uz vēsturiskām ēkām un ielām, kas pieredzējušas pat Romas impērijas laikus.

 

Starp citu, tieši Bragā saņēmāmies notestēt turpat uz ielas nopērkamos grauzdētos kastaņus jeb castanhas assadas. Jāatzīst, ka garšoja diezgan labi. Arī Krišjānis atzina, ka garšo tīri tā neko un brīnumainā kārtā vienīgo mutē ielikto kastani tā arī neizspļāva ārā, taču apēst vairāk par vienu viņš nebija pierunājams.

Tas nebūtu mans vīrs, kurš vēsu prātu varētu paiet garām kādam skatu tornim vai baznīcai, kas atrodas augstā kalnā otrā pilsētas malā. Bom Jesus do Monte bazilika atrodas kalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats, tāpēc mums tur bija jānokļūst. Šī baznīca uz pārējās Bragas fona ir salīdzinoši jauna (celta no 1784. – 1834. gadam), taču tā ir fenomenāli skaista un monumentālās baroka kāpnes ar daudzajām strūklakām ir kas izcils.

Darvas piliens medus mucā

Ne vienmēr viss ir varavīksnēm un vienradžiem klāts, turklāt saskaņā ar Mērfija likumu viss, kas var noiet greizi, bieži vien arī ņem un saiet šreijā. Kad runa ir par auto nomāšanu ārvalstīs, vienmēr, vienmēr, vienmēr parūpējieties par to, lai automašīnas nomas maksā ietilptu apdrošināšana pret bojājumiem, zādzībām u.tml.

Pēdējās dienas rītā mūs gaidīja nepatīkams pārsteigums – iepriekšējā vakarā kāds labvēlis bija izsitis mūsu nomas mašīnai logu un iekļuvis tajā cerībā gūt kādu labu laupījumu, taču, par laimi, tajā nebija ko zagt. Es šādas lietas uztveru pārlieku emocionāli, tāpēc todien rīts bija nedaudz sabojāts.

Apdrošināšana mūsu autiņam bija nopirkta un nekādus papildus izdevumus šis incidents mums neradīja, taču kreņķis bija tik vien kā par notikušo kā tādu. Mierināja vien doma, ka priekšā ir vēl vesela diena, lai baudītu Portugāles vīnu (un man to tobrīd patiešām vajadzēja), kā arī vakarā jau bija gaidāms lidojums uz mūsu nākamo galamērķi, kuru laikus vienojāmies ar kultūrvēsturi pārlieku neapaudzēt.

Grankanārija, mana mīļā mūžīgā pavasara sala, kā vienmēr, bija brīnišķīga, taču par to, kā arī par dažiem praktiskas dabas ieteikumiem, kas skar ceļošanu un pārlidojumus ar trīsgadnieku, nākamajā blograkstā.

 

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s