ceļojumi, citi
Atstāt komentāru

Caur Portugāli uz Kanāriju salām – II daļa

Kāpēc atkal Kanāriju salas un ko šoreiz?

Pēc tā, cik intensīva bija šī gada pirmā puse gan man pašai, gan arī manam vīram, mēs nolēmām, ka proporcionāli lielāko ceļojuma daļu veltīsim reālai atpūtai, kas nozīmēja lielāku dienu skaitu pavadīt smiltīs pie ūdeņiem, uzņemot miera vitamīnu, lai, iespējams, palīdzētu reģenerēt kādu iepriekš zaudētu nervu šūnu. Turklāt pirms gada jau zinājām, ka gribēsim atgriezties Grankanārijā. Sacīts – darīts!

Portugālē kultūrvēstures norma tika izpildīta ar uzviju, savukārt Grankanārijas galvenie objekti tika apraudzīti jau pirms gada, kad viesojāmies tur pirmo reizi. Tāpēc, lai realizētu savu saulē zvilnēšanas plānu, apmesties nolēmām blakus mūsu iecienītākajai šīs salas pludmalei – Playa de los Amadores. Amadores ir izteikta tūristu pludmale, kuru ieskauj all inclusive viesnīcas, kas mudž no ziemeļvalstu tūristiem. Šeit laiku pavada galvenokārt gados vecāki cilvēki un ģimenes ar bērniem.

Kad runa ir par Kanārijām, tad dzīvokļu īres portālā AirBnB meklēt variantus jāsāk ļoti laicīgi neatkarīgi no gada perioda. Mēs savējo atradām veiksmīgi – ar skatu uz okeānu, lielu balkonu, baseinu turpat divus stāvus zemāk un ļooooti draudzīgu kaimiņu kaķi. Pēc Portu skaļās nakts dzīves beidzot biju nokļuvusi klusuma oāzē. Nekā nedarīšana varēja sākties, ko, protams, ļoti novērtēja arī Krišjānis, kuram baseins pēc arhitektūras pieminekļu tūres teju vai nedēļās garumā likās viskrutākā un sirdij tuvākā lieta pasaulē.

IMG_9782

DSC_1091

Sākumā biju nedaudz skeptiska par dirnēšanu tādā riktīgā tūristu zonā, sākotnēji pat sliecos par labu dzīvošanai Grankanārijas lielākajā pilsētā – Las Palmas. Tagad priecājos, ka izvēlējāmies apmesties Amadores, jo galvenā problēma pilsētās, kā mēs to piedzīvojām arī Portu un Bragā, ir parkings, kas visur ir maksas prieks. Savukārt Amadores apartamentos tas bija iekļauts dzīvošanas cenā un galvassāpes mums nesagādāja.

Starp citu, automašīnu jau ar zināmu pagājušā gada pieredzi pūrā pavisam mierīgi nomājām no vietējās autonomas kompānijas CICAR, kas piedāvā vienkāršus autiņus par ļoti labām cenām, uzreiz jau cenā iekļaujot visas vajadzīgās apdrošināšanas izmaksas. Turklāt CICAR klientiem ar skrāpējumu skaitīšanu dzīvi nesarežģī -mašīnas paņemšana un nodošana ir maksimāli vienkārša.

 

Piepildītu sapņu garša

Man ir paveicies ar vīru, kurš nepalaiž garām gandrīz neko, ko es pozicionēju kā sapni, kuru vēlos piepildīt. Turklāt viņš ir tas, kurš, kā saka, reizēm iedod man pendeli, lai es beigtu mīņāties un pamēģinātu lietas, ko pašai it kā ļoti gribas, noliekot man the iespēju deguna priekšā uz paplātes. Šoreiz tā bija sērfošana okeāna ūdeņos.

Esmu gribējusi pamēģināt uzkāpt uz sērfa dēļa kopš vismaz sešpadsmit gadu vecuma. Te nu es biju – uz vienas no Kanāriju salām, stāvot okeāna krastā, mēģinādama izdomāt kārtējo attaisnojumu, kāpēc šoreiz laikam ne. Jā, jā, zinu, stulbi! Man šķita, ka nenomenedžēsim bērnu, jo kādam taču viņš ir jāpieskata, bet sērfošanu gribējām izmēģināt abi – gan vīrs, gan es pati.

Būdami vecāki, mēs daudz ko darām maiņās, ja vien tuvumā nav kāds no mūsu atbalsta cilts, tāpēc maiņu princips tika pielietots arī šoreiz. Turklāt Oceanside Gran Canaria sērfošanas skola Las Canteras pludmalē piedāvā grupu nodarbības divos atsevišķos laikos – 10.00 – 12.00 un 12.00 – 14.00.  Man vairs nebija atkāpšanās ceļa.

Kamēr Krišjānis kopā ar tēti testēja pludmales promenādē esošo bērnu rotaļlaukumu, es testēju savas attiecības ar līdzsvaru un ūdeni. Man nekas neiedveš tādu bijību kā okeāns, taču vienlaikus ūdens ir tā vide, kurā jūtos ārkārtīgi komfortā ar sevi un apkārtējo pasauli. Sālsūdens koda acīs, neskaitāmi viļņi viens pakaļ otram mani gāza nost no kājām, taču sajustais azarts, kas brīžiem mijās ar totālu bezspēku, neļāva apstāties. Man izdevās piecelties kājās. Tizli, neveikli, galīgi ne tā kā sērfošanas filmās, taču izdevās.

Tad, kad bija pienākusi Artūra kārta, Krišjānis jau bija apbruņojies ar savu Paw Patrol spaini, lāpstu un pretapdeguma krēmu. Mitrās pludmales smiltis gāja uz urrā, taču tad nolēmām iebrist ūdenī mazliet uzmundrināt tēti un viss, cauri bija – sīcis nebija vairs pierunājams izkāpt no ūdens. Un ja vēl tētis vēlīgi ļauj iemēģināt spēkus uz sava sērfa dēļa… Tagad vispār pat nesaprotu, par ko es īsti toreiz stresoju, domādama par to, kā mēs pieskatīsim bērnu.

IMG_0032

IMG_0074

Delfīniem pa pēdām

Šoreiz pirms došanās uz Grankanāriju biju nedaudz papētījusi, kādas aktivitātes, ja neskaita pļanckāšanos pludmales ūdeņos vai baseinā, ir pieejamas ģimenēm ar bērniem, un biju pārsteigta, uzzinot, ka aptuveni pusstundas brauciena attālumā no vietas, kur dzīvojam, salas klinšu ielokā atrodas botāniskā un zooloģiskā dārza hibrīds Palmitos Park. Īpaši saistoša likās iespēja tur pavērot delfīnu šovu.

Ceļš uz šo parku vien ir ko vērts. Tie Grankanārijas autoceļi, kas vijas cauri salas klinšu ielejām, parasti ir ļooooti interesanti  – ne velti maksimālais braukšanas ātrums pa šo taciņu bija 40 km/h. Ik pa brīdim iesmējām, ka tūlīt no kādas mājas izlīdīs Pablo Eskobārs, jo, ja uz kādas mājas sētas vārtu stabiem sēž pa ērgļa statujai, tur, jādomā, dzīvo lepns saimnieks.

Ieejas biļetes Palmitos parkā nebija lētas, taču, kā mēs nospriedām pēc parka apmeklējuma, tās noteikti bija katra eiro vērtas. Ja gribas nedaudz ietaupīt, tad prātīga doma ir tās iegādāties dienu pirms parka apmeklējuma viņu mājas lapā – tur šis prieks izmaksās nedaudz mazāk.

Sākumā bijām domājuši iet lūkoties tikai delfīnus, jo biju skeptiska, ka papagaiļu un plēsīgo putnu šovi varētu būt kaut cik interesanti. Te nu es, cilvēks, alojos, jo šie šovi patiesībā bija viens par otru labāki. Jā, arī papagaiļu šovs.

Processed with VSCO with f2 preset

Delfīni, protams, bija forši un Krišjānis bija kā apmāts ar vēlmi tos paglaudīt (to mums, starp citu, izdevās realizēt, iemaksājot vajadzīgās naudiņas par vienu viņa fotogrāfiju ar šo skaisto zīdītāju). Tomēr neviens no mums negaidīja, ka redzēsim papagaiļus, kuri māk skaitīt, likt puzli un rādīt citus pigorus, nemaz nerunājot par kilometriem augstu uzlidojušu Amerikas baltgalvas ērgli, kurš dresētāja saukts krīt zemē kā akmens, taču piezemējas aristokrātiskāk par jebkuru izpletņlēcēju.

Un vai jūs esat kādreiz redzējuši stārķi zooloģiskajā dārzā? Mums iepletās acis, kad ieraudzījām dažus šādus mūsējos staigājam kopā ar citiem visai eksotiskiem putniem pa milzīgo putnu māju.

DSC_1255

Viss parks ir ārkārtīgi skaists, un līdzās dzīvniekiem tur aug vesels lērums subtropu klimatam raksturīgu augu un koku. Uz pārējās salas fona, kas ir vairāk sauss un aprobežojas tik vien kā ar palmām un milzīgiem kaktusiem, šī bija īsta oāze.

Negaidītā tikšanās ar Sahāras tuksnesi

Kādas dienas rītā konstatējām, ka salu ieskāvusi tāda kā miglveidīga dūmaka, kas kopā ar vidējo gaisa temperatūru +30 grādi turējās vismaz trīs dienas. Man nebija miera, tāpēc gribēju noskaidrot, kas tas īsti ir par fenomenu. Kanāriju salas, kā zināms, atrodas salīdzinoši netālu no Sahāras tuksneša Rietumu daļas, tādēļ, kā izrādās, dažas reizes gadā tuksnesis atraugājas, tādējādi sirsnīgi pārklājot Kanāriju salas ar tuksnešu smilšu mākoni uz vairākām dienām.

IMG_0095

Šo fenomenu vietējie dēvē par calima. Calima smilšu mākonis nereti ceļo pat vēl tālāk par Kanāriju salām, reizēm aizplūstot līdz pat Karību reģionam. Šajā reizē tuksneša smiltis sasniedza Eiropu un ar vienu ķepu aizskāra pat Latviju. Lielā pasaule piepeši vairs nešķita tik liela.

Bija ārkārtīgi interesanti piedzīvot šo tuksneša atnesto fenomenu par spīti tam, ka vismaz divas dienas aiz smilšu mākoņa segas nebija iespējams saredzēt pat sauli. Laiks bija karsts un izteikti sauss – drēbes izžuva pāris stundu laikā. Atlika vien pa šo laiku turēties ūdens tuvumā, kā arī ar ūdeni uzpildīties pašiem.

Vieta, kur atgriezties

Grankanārija mūsu sirdīs ir iesprūdusi uz kādu laiku, taču, iespējams, nākamajā reizē dosim iespēju arī kādai no citām salām, piemēram, latviešu tik ļoti iemīļotajai Tenerifei. Laiks rādīs, varbūt mūsu ceļi vedīs pavisam citā virzienā.

Tikmēr tiem, kas vēl tikai domā par ģimenēm draudzīgu galamērķi, kurā ir tik labi realizēt projektu Nedarīt neko kopā ar bērniem, Grankanārija ir īstā izvēle. Šī sala piedāvā patīkamus laikapstākļus visa gada garumā, kuros latvietis vidējais visdrīzāk nekunkstēs, ka ir tik karsti, ak, tik karsti, ja vien, protams, netrāpīsiet uz Sahāras tuksneša izgājieniem, par kuriem stāstīju iepriekš.

Vairāk par citiem apskates objektiem un aktivitātēm Grankanārijā lasi manos pierakstos par mūsu pašu pirmo tikšanos ar šo salu. Tikmēr joprojām palieku jums parādā praktisku ieteikumu apskatu ceļošanai kopā ar trīsgadnieku.

 

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s