citi, iesaku
Atstāt komentāru

Pieci vaļi izdzīvošanai vīrusu sezonā

Mitrums, vējš un gaisa temperatūras, kas danco ap nulles atzīmi termometra stabiņā – visas šīs lietas tumšākajā gada periodā ir liels izaicinājums ikvienam no mums, kas zināmu apstākļu dēļ ir izvēlējies dzīvot tieši šajos un nevienos citos platuma grādos. Atzīšos, ka man no sirds riebjas novembris, jo tas ir laiks, kad patīkami laikapstākļi gluži vienkārši nav iedomājami. Turklāt, kā rāda pēdējo gadu tendences, arī decembris ir ieņēmis šo nepatīkamo slapjdraņķa ampluā. Janvāri, lūdzu, saņemies!

Tas viss neizbēgami ietekmē mūsu veselību un man personīgi pietiekami bieži norauj podā arī garastāvokli. Kad slimojam paši, viss vēl šķiet paciešams, taču, kad vīrusi uzklūp mūsu bērniem, tad mati sirmo gaismas ātrumā. Par laimi, Krišjānim rit jau otrais gads dārziņā, tāpēc slimošanas biežums ir jūtami krities, tomēr pilnīgi imūns pret šiem sezonas mošķiem nav neviens no mums.

Bet ko tad īsti lai iesāk? Kā izvairīties no vīrusiem? Sliktā ziņa ir tā, ka pilnīgi aizbēgt no tiem, šķiet, tomēr nevarēs, jo, lai to izdarītu, būtu jādzīvo slēgtā kapsuliņā bez jelkādas saskarsmes ar ārpasauli. Nebūtu jau slikti, tomēr īsti labs risinājums tas nav, jo uz darbu tā kā jāiet un kapsuliņā dzīvot būtu visai vienmuļi. Turklāt, kā runā, vīrusi un slimošanas palīdzot organismam kačāt imūnsistēmu, tāpēc velns jau atkal tomēr nav tik melns, kā to mālē. Par to lai jums vairāk pastāsta ģimenes ārsts, tikmēr es pastāstīšu par tiem pieciem vaļiem, uz kuru mugurām parasti cenšamies turēties mēs, lai tumšo laiku pārciestu godam.

“Laiks septiņiem soļiem svaiga gaisa…”

Būt ārā, būt dabā, būt kustībā – svētā trīsvienība organisma rūdīšanai. Kad runa ir par darba dienām, tad šo sadaļu tieši Krišjāņa dzīvē ar uzviju realizē dārziņš – bērni tiek vesti ārā divas reizes dienā, ja vien nav uznācis kāds vietējā mēroga taifūns. Jā, man tas nozīmē regulāras veļas dienas, mūžīgu kombinezonu tīrīšanu, zābaku žāvēšanu, cimdu rezervju gatavošanu, taču gan jau piekritīsiet, ka tā ir visai zema cena par iespēju atrasties svaigā gaisā.

Šobrīd gan pacietīgi gaidām, kad pie apvāršņa parādīsies noturīga sniega sega, lai arī nedēļas nogalēs kopā ar ģimeni būtu lielāka motivācija darboties ārā – ar slēpēm, ragavām vai būvējot sniegavīru.

Arvien vairāk pētījumu rāda, ka mūsdienās Rietumu sabiedrībās bērni arvien mazāk uzturas ārpus telpām, nemaz nerunājot par atrašanos īstā dabā, piemēram, mežā. Ir pamats uzskatīt, ka bērni, kuriem tiek nodrošināta iespēja spēlēties ārā, ir radošāki un ar labākām t.s. kognitīvajām spējām. Šī iemesla dēļ daudzos Ziemeļvalstu dārziņos rotaļām ārpus telpām tiek pievērsta īpaša uzmanība, jo tiek uzskatīts, ka tādējādi tiek veicināta tā dēvēto problēmu risināšanas prasmju attīstība bērnos.

Apģērbs

Sākoties gada aukstākajiem un slapjākajiem mēnešiem, var novērot atšķirības tajā, kā mēs izvēlamies apģērbu. Īpašu uzmanību mēs pievēršam bērnu pienācīgai ietuntulēšanai vairākās sīpoliņa kārtās, taču vai vienmēr tas ir nepieciešams? Svarīgi ir vienmēr padomāt par to, cik ērts un elpojošs ir apģērbs, kuru velkam mugurā atvasei, kura visticamāk dienas gaitā būs krietni aktīvāka un kustīgāka nekā mēs paši, tāpēc varbūt vismaz vienu no sīpoliņa kārtām ir vērts atstāt skapī, sevišķi dienās, kad gaisa temperatūra ir pakāpusies virs nulles atzīmes.

Der arī atcerēties, ka augstās modes laiks ir vasara, tāpēc prioritāšu augšgalā šobrīd tomēr būtu jābūt komfortam un apģērba piemērotībai laikapstākļiem, nevis stilīguma koeficientam. Turklāt mūsdienās apģērbu un apavu klāsts ir pietiekami plašs – ūdens un vēja necaurlaidīgi kombinezoni pieejami visās varavīksnes krāsās, atliek tikai pieskaņot cepurīti, cimdiņus un zābaciņus. Ir jau žēl dienas beigās redzēt to drēbi nošķaidītu ar dubļiem, bet oh, what the hell, ir taču veļas mašīnas.

Uzturs

Domāju, ka nemelošu, ja teikšu, ka šī sadaļa ir īpaši aktuāla jebkura sevi cienoša mūsdienu mileniāļa dzīvē, jo domāju, ka nemelošu, ja teikšu, ka dzīvojam laikmetā, kurā gandrīz neviens ēdiens vai produkts nepaslīd garām ēšanas policijas kritiskajai acij. Turklāt informāciju par to, kas ir veselīga uztura pamatprincipi, var atrast ikviens, kam ir pieejams interneta pieslēgums.

Tas gan nebūt nenozīmē, ka mēs ģimenē negrēkotu ar cīsiņiem, makaroniem un pelmeņiem. Kāda gan būtu dzīve bez tiem? Ja man jāsaka godīgi, tad es ticu, ka lielākais spēks ir mērenībā, turklāt atzīsim taču, ka mēs esam tik ļoti pieraduši pie komforta savās dzīvēs, ka cīsiņi un treknie biezpiena sieriņi ir tā retā problēma, kas mums sagādā galvassāpes.

Uzturam, kā zināms, jābūt pietiekami daudzveidīgam, lai organisms saņemtu visu tam nepieciešamo, kas ir arī galvenais princips, kuru no tiesas cenšamies ievērot jebkurā gadalaikā. Pārējais jau ir atkarīgs no tā, kādus rezultātus nes pārrunas ar teror… ēm, ar trīsgadnieku, kurš labprāt pauž savu nostāju par galdā likto ēdienu.

Par aptiekā nopērkamo vitamīnu lietderību zinātnieki joprojām strīdas, vairums pat sliecas domāt, ka to lietošana ir visai bezjēdzīga, taču tā kā mūsu ģimenē aktuāla ir biškopība, mums pavisam viegli pieejami ir dažādi bišu produkti, kurus cauru gadu arī labprāt lietojam – medus, bišu maize, ziedputekšņi.

lejupielāde

Runā, ka ziedputekšņi ir labs vitamīnu, minerālu un proteīnu avots, turklāt tas nepelnīti vēl nav sasniedzis superfood slavu – daudzi nemaz nav dzirdējuši par ziedputekšņu iespaidīgajām īpašībām. Sliecos uzskatīt, ka godži ogas, čia sēklas  un kale jeb lapu kāposts gluži vienkārši ir trāpījuši labu mārketinga speciālistu gādīgajās rokās.

Neaizmirstiet padzerties!

Kamēr eksperti nevar īsti vienoties par to, cik litrus ūdens cilvēkam dienā būtu jāizdzer, tikmēr vienkāršajam cilvēkam ar galvu uz pleciem ir skaidrs, ka šķidrums organisma pamatfunkciju nodrošināšanai ir diezgan izšķirošs. Ūdenim dzērienu piramīdā vajadzētu ieņemt galveno vietu, tomēr gada tumšākais laiks, manuprāt, ir kā radīts tieši tējas dzeršanai. Tējai piemīt superspēja sildīt no iekšpuses, turklāt, ja tēja labi garšo, tad par minimālo šķidruma daudzumu, kas diennaktī būtu jāuzņem, varam vairs neraizēties – pēc garšīgas tējas roka stiepsies pati.

Ar tējām mūs parasti nodrošina vecmāmiņas, taču šosezon ar “Natēja” vēlību izmēģinājām jaunās bēbīštējas, kas ir lietojamas ne vien pie augšējo elpceļu un vīrusu saslimšanām, bet arī pie gremošanas problēmu vai vēdera uzpūšanās radītām vēdergraizēm, kā arī īpaša tēja tiek piedāvāta miega uzlabošanai. Tējas ir piemērotas mazuļiem no 9 mēnešu vecuma. Krišjāņa mīļākā tēja ir “tēja ar lācīti” (attēlā: Lullaby tea jeb Miedziņa tēja).

Kad runa ir par slimošanu, mūsmājās tējas iet uz urrā. Turklāt esam atklājuši triku, kā dabūt šķidrumu iekšā bērnam, kurš pie augstām ķermeņa temperatūrām atsakās dzert. Iedodiet bērnam padzerties ar salmiņu un nodemonstrējiet, cik jautri ir pūst burbuļus! Tādējādi viņš/viņa kaut kur visā tajā procesā arī padzersies. Labu manieru cienītāji gan jau saviebsies, taču pie 40 grādu temperatūras un drausmīgas pašsajūtas svarīgāk par manierēm tomēr ir ķermeņa nodrošināšana ar vajadzīgo šķidruma daudzumu, vai ne?

Veselais saprāts

Tie, kas mani pazīst, zina, ka es saglabāju veselīgu skepsi pret visiem brīnumlīdzekļiem, kas sola paaugstināt imunitātes aizsargspējas vai arī sola izārstēt diennakts laikā. Savukārt tie, kas ir labi pazīstami ar zinātni, zina, ka imunitāti uztjūnēt īsti nav iespējams, taču tas nebūt nenozīmē, ka veikt augstāk aprakstītos drošības pasākumus nebūtu svarīgi, jo tie tomēr ietekmē daudzas citas norises mūsu organismā, ne tikai mūsu nosacīto noturību pret vīrusu infekcijām.

Pastaigas svaigā gaisā, garšīgs ēdiens un silta tēja manā izpratnē kalpo arī kā mazas laimītes, kam piemīt spēja uzlabot garastāvokli šajā drūmajā laikā. Tomēr viss augstāk aprakstītais drūmā laika pārvarēšanas arsenāls īsti nederēs, ja ir gadījies noraut kādu smagāku vīrusu. Šeit prātīgāk tomēr būtu izmantot iespēju sazināties ar ģimenes ārstu, kas ieteiks piemērotāko ārstēšanās veidu.

Kad runa ir par veselības uzturēšanu, veselais saprāts ir noderīga lieta. Mums ir tendence idealizēt visu, kas ir dabisks, nereti aizmirstot uz šo visa dabiskā konceptu paraudzīties ar kritisku aci. Tējas, čia ogas un veselīgs uzturs ir forši līdz brīdim, kad organisms tomēr nespēj tikt galā ar nopietnu saslimšanu bez medicīniskas palīdzības. Ticiet man, neviens no jums negribētu dzīvot viduslaikos, kad mūsdienu izpratnē nenopietna saslimšana tolaik varēja beigties, khem, bēdīgi.

Novērtēsim un izmantosim iespējas, ko mums sniedz modernā medicīna, lai mēs vēl daudzus veselīgus gadus varētu bez raižu dzert čia sēklu  un lapu kāpostu smūtijus!

Titullfotogrāfijas autore: Anita Austvika // momenti.lv

Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s