All posts tagged: bērnudārzs

Dārziņa gaitas uzsākot

Tas, šķiet, ir kaut kāds Mērfija likuma paveids, kuru var vainot situācijās, kad visi iespējamie dzīves izaicinājumi sakrīt vienā laikā. Vēl janvārī es ar bažām gaidīju februāri. Un sagaidīju. Februārī dēls uzsāka dārziņa gaitas, es atsāku studijas maģistrantūrā un drīz vien pēc tam atgriezos pilnas slodzes darbā. Protams, vislielākās raizes man sagādāja misija Dārziņš. Par savām sajūtām pirms šī lielā soļa speršanas jau stāstīju, taču tagad, kad mans mazais bērnudārznieks jau mēnesi ir pilntiesīgs sava dārziņa biedrs, varu padalīties, kā mums iet. Ne velti “Kā Krišjānim iet dārziņā?” un “Vai tu vēl raksti blogu?” ir divi man visbiežāk adresētie jautājumi pēdējā laikā. Dārziņa meklējumu uzsāku savlaicīgi. Biju pat teju izvēlējusies kādu dārziņu, kurš ir visai iecienīts dažu Latvijas (drīzāk jau Rīgas) instagram mammu kopienas ietvaros, taču, kad dabūju to apčamdīt savām rokām un acīm, man ar lielu joni sāka gāzties virsū šaubas un jautājumi. Kad ir jādomā par visdārgākā cilvēka nodošanu svešu cilvēku rokās uz pieskatīšanu, nevar būt ne runas par intuīcijas ignorēšanu. Šis dārziņš gluži vienkārši nebija tas, ko mēs meklējām. Un tas nebija tāpēc, ka mēs stūrgalvīgi meklētu …

Brīdis pirms

Ir atlicis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis līdz man ir jāatgriežas darbā, tāpēc pēdējās pāris nedēļas dzīvoju ar tādu kā emociju mudžekli, kuru laiku pa laikam cenšos šķetināt ar racionālu skatījumu uz lietām, tādējādi mierinot sevi un nedaudz mazinot vainas sajūtu, kas tā vien negrib atkāpties, taču tas mudžeklis pinas arvien no jauna. Kad dēls bija nupat piedzimis, šķita, ka viss jau tā kā būtu skaidrs – tagad pusotru gadu abi dzīvosimies pa mājām, un tad, kad šis laiks būs pagājis, sāksies jauns posms, un viss. Tā vienkārši. Man nebija ne jausmas, ka šis gaidāmais posms man galu galā uzdzīs tik stindzinošu sajūtu. Un tam nebūt nav nekāda sakara ar tām vēdiskajām idejām par pretošanos bērnudārza idejai kā tādai, kas vēl salīdzinoši nesen klīda interneta gaiteņos. Godīgi atzīstos, ka man vispār ir alerģija pret visu, kur parādās jēdziens vēdisks. Piedodiet, bet šīs idejas nav domātas man. Kur tad ir problēma? Manī. Manā galvā. Iespējams, arī drusku kārtībā un pasaulē, kurā dzīvojam, taču tā ir tāda, kāda tā ir, un patiesībā būtu grēks sūdzēties par iespēju sēdēt mājās …