All posts tagged: mammai

Mīts par divgadnieku krīzi

Cilvēks ir radība, kuram ir ērti domāt pazīstamās un vispāratzītās kategorijās. Arī tad, kad runa ir par bērnu audzināšanu. Ne velti eksistē tādi apzīmējumi kā divgadnieku krīze, kam vēlāk attiecīgi seko trīsgadnieku  un citas krīzes, kas ir nesalīdzināmi briesmīgākas viena par otru. Mūsu dzīves ir teju vai neiedomājamas bez kategorijām un mītiem. Ebreju vēsturnieks Yuval Noah Harari ir uzrakstījis brīnišķīgu grāmatu par homo sapiens jeb saprātīgā cilvēka attīstības vēsturi Sapiens: A Brief History of Humankind, kurā viņš cita starpā runā par to, ka tieši mītiem ir bijusi izšķiroša nozīme dažādu sabiedrību pastāvēšanas vēsturē. Harari darbs runā pats par sevi, tāpēc noteikti izlasiet šo grāmatu, tikmēr es gribētu mazliet parunāt par mītu, kas ir dzīvāks par dzīvu vecākošanās jomā, proti, par briesmīgo divgadnieku (ievietojiet jebkuru sev neērtu bērna vecumu šeit) jeb terrible twos mītu, kad cilvēkbērns ieiet posmā, ko pazīstam kā jau pieminēto divgadnieku krīzi. Brīdī, kad top šis blograksts, mans dēls ir tieši vienas dienas attālumā no kļūšanas par trīsgadnieku jeb par threenager, kā to nereti dēvē angliski rakstošie mediji un vecākošanās eksperti. Par to, kāda ir …

Dārziņa gaitas uzsākot

Tas, šķiet, ir kaut kāds Mērfija likuma paveids, kuru var vainot situācijās, kad visi iespējamie dzīves izaicinājumi sakrīt vienā laikā. Vēl janvārī es ar bažām gaidīju februāri. Un sagaidīju. Februārī dēls uzsāka dārziņa gaitas, es atsāku studijas maģistrantūrā un drīz vien pēc tam atgriezos pilnas slodzes darbā. Protams, vislielākās raizes man sagādāja misija Dārziņš. Par savām sajūtām pirms šī lielā soļa speršanas jau stāstīju, taču tagad, kad mans mazais bērnudārznieks jau mēnesi ir pilntiesīgs sava dārziņa biedrs, varu padalīties, kā mums iet. Ne velti “Kā Krišjānim iet dārziņā?” un “Vai tu vēl raksti blogu?” ir divi man visbiežāk adresētie jautājumi pēdējā laikā. Dārziņa meklējumu uzsāku savlaicīgi. Biju pat teju izvēlējusies kādu dārziņu, kurš ir visai iecienīts dažu Latvijas (drīzāk jau Rīgas) instagram mammu kopienas ietvaros, taču, kad dabūju to apčamdīt savām rokām un acīm, man ar lielu joni sāka gāzties virsū šaubas un jautājumi. Kad ir jādomā par visdārgākā cilvēka nodošanu svešu cilvēku rokās uz pieskatīšanu, nevar būt ne runas par intuīcijas ignorēšanu. Šis dārziņš gluži vienkārši nebija tas, ko mēs meklējām. Un tas nebija tāpēc, ka mēs stūrgalvīgi meklētu …