All posts tagged: mazulimdraudzīgs

Vasaras medības Grankanārijā

Kopš bērnības Kanāriju salas man ir asociējušās ar ideju par paradīzi kaut kur tālu prom, kur visu cauru gadu ir nebeidzama vasara, taču īsti nekad apzināti nebiju domājusi, ka, lūk, tieši uz turieni man gribētos aizceļot. “Gribētos aizceļot” sarakstā drīzāk gozējās Portugāle, Grieķija un citas vietas, taču ne Kanāriju salas, tomēr kā gadījās, kā ne – tieši tur mēs nokļuvām gada drēgnākajā un pelēkajā brīdī – novembra viducī. Viss notika pēc principa “gribas sauli un vasaru”, turklāt novembris bija vienīgais šī gada mēnesis, kurā starp visiem citiem plāniem ceļojumu varēju iemenedžēt gan es, gan vīrs, tāpēc atlika vien izpētīt vidējās gaisa temperatūras mums finansiāli paceļamos galamērķos, un tā mēs nonācām pie Grankanārijas. Šis bija jau trešais ceļojums mums visiem kopā, tomēr, lai arī zināma pieredzīte dažādos lielākos un mazākos pārbraucienos ar dēlu ir jau uzkrāta, pilnīgi relaksēta par gaidāmo es nebiju. Pirmkārt jau tāpēc, ka divgadnieks ir un paliek divgadnieks ar visām no tā izrietošajām sekām – šajā vecumā viņiem ir raksturīga spēja ātri skriet, kas labprāt tiek notestēta, paņemot vagu no vecākiem tieši tajā …

Lai dzīvo rutīna!

Cilvēki mīļie, ko jūs esat nodarījuši nabaga rutīnai? Tik ļoti sabojājuši tās reputāciju, ka nosaukums vien daudzos izsauc nelabumu. Sak, fui ir strādāt darbu no 9.00 līdz 17.00, fui ir iet gulēt vienā un tajā pašā laikā un fui ir piektdienas vakaru nūģīgi pavadīt dīvānā ar mīļoto seriālu. Since when? Žurnāli kļuvuši tik ļoti pārsātināti ar pamācībām par to, kā kļūt spontānam, kā pārdot visu savu iedzīvi un doties apkārt pasaulei, kā iet pret straumi un uzspļaut meinstrīmam utt. Jau pats protests pret meinstrīmu ir iekāpis klišejas kurpēs, tāpēc atzīsimies – tas tikai lieku reizi kalpo mums par atgādinājumu, ka nekas nav gluži balts vai melns. Arī rutīna ne. Sevišķi mums – vecākiem. Šoreiz es gribu parunāt par rutīnu un ritmu mūsu bērnu dzīvēs. Zinu, zinu – ir vecāki, kas nīst rutīnu līdz kaulam, tāpēc nevēlas to uztiept ne sev, ne savam bērnam. Cik brīnišķīgi, ka dzīvojam laikā un vietā, kur mums ir dota iespēja izvēlēties – rutīnai jā vai nē! Nebūt nenosodu izvēli par labu vienai vai otrai pozīcijai, taču labprāt padalos ar tiem iemesliem, …

Krēsls mazajam velo pasažierim

Ilgu laiku mans uzticamais kājminamais draugs velosipēds krāja putekļus uz balkona, taču šogad nolēmu, ka beidzot ir pienācis laiks atgriezties velo mugurā, turklāt jādara tas kopā ar dēlu. Tomēr bez piecām minūtēm divgadnieku uz divriteņa bagāžnieka gluži nesēdināsi, tāpēc nākošais solis mūsu plānā tūlīt pēc obligātās pirmssezonas velo apkopes bija velo krēsla un ķiveres iegāde. Izskatot dažādu Rīgas aktīvās atpūtas preču veikalu piedāvājumu, nolēmu doties uz veikalu “Gandrs“ – tur mūs ar Krišjāni laipni sagaidīja zinoša un atsaucīga pārdevēja, kura  ne vien izsmeļoši pastāstīja, kas ir tās lietas, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties bērnu sēdeklīti velosipēdam, bet arī laipni ļāva visu turpat uz vietas iemēģināt un uzmērīt. Tātad. Lai uz velosipēda uzmontētu bērnu sēdeklīti, velosipēdam nav obligāti jābūt aprīkotam ar bagāžnieku –  ja bagāžnieka nav, derēs tāds krēsls, kas paredzēts stiprināšanai uz velosipēda rāmja, savukārt pārējie ir viegli uzstellējami uz jebkura riteņa bagāžnieka. Lai arī sākotnēji par uzstādīšanas vienkāršumu biju nedaudz nobažījusies, tomēr ar nelieliem dēla uzmundrinājuma saucieniem fonā lieliski tiku galā viena pati. Dārgāki noteikti būs tie sēdeklīši, kuriem ir regulējama muguras pozīcija, taču tā kā mans līdzbraucējs jau …

Saprast, kas notiek augoša bērna galvā – vai tas ir iespējams?

Redzot veikalā bērnu, kurš, nokritis gar zemi, brēc nelabā balsī, daudzi no mums nopūšas un nospriež, ka tā jau, redz, tāda mammas un tēta neizdarība – neaudzina savu bērnu par kārtīgu pilsoni, kurš mācētu uzvesties sabiedriskās vietās. Tomēr šādas izdarības noteiktā vecuma posmā ir raksturīgas ļoti daudziem bērniem. Tas liek uzdot jautājumu, vai tiešām tik daudzi vecāki ir nekam nederīgi bērnu audzināšanā? Vai visi bērni ir citplanētiešu atsūtīti konspiratori, kuru mērķis ir novest visus pieaugušos līdz baltkvēlei? Vai tomēr aiz šiem izgājieniem slēpjas kaut kas vairāk? Izrādās, mazuļa emocijas un kontrole pār tām nerodas no zila gaisa. Tas viss ir neatraujami saistīts ar smadzeņu attīstību ne vien pirmajos dzīves gados, bet visa mūža garumā. Pirmajos trīs dzīves gados bērna smadzeņu svars trīskāršojas, un šajā laikā izveidojas triljoniem jaunu nervu šūnu savienojumu jeb sinapses. Iedomājieties, kas par intensīvu darbu tur notiek, mums to nemaz neredzot! Un tomēr – kaut kādu daļu mēs redzam gan, kaut vai jau minētajā piemērā ar bērnu, kuram aizbraucis jumtiņš lielveikalā. Par šo tēmu labi zināms neiropsihiatrs Daniel J. Siegel un vecākošanās …