All posts tagged: pārdomas

Brīdis pirms

Ir atlicis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis līdz man ir jāatgriežas darbā, tāpēc pēdējās pāris nedēļas dzīvoju ar tādu kā emociju mudžekli, kuru laiku pa laikam cenšos šķetināt ar racionālu skatījumu uz lietām, tādējādi mierinot sevi un nedaudz mazinot vainas sajūtu, kas tā vien negrib atkāpties, taču tas mudžeklis pinas arvien no jauna. Kad dēls bija nupat piedzimis, šķita, ka viss jau tā kā būtu skaidrs – tagad pusotru gadu abi dzīvosimies pa mājām, un tad, kad šis laiks būs pagājis, sāksies jauns posms, un viss. Tā vienkārši. Man nebija ne jausmas, ka šis gaidāmais posms man galu galā uzdzīs tik stindzinošu sajūtu. Un tam nebūt nav nekāda sakara ar tām vēdiskajām idejām par pretošanos bērnudārza idejai kā tādai, kas vēl salīdzinoši nesen klīda interneta gaiteņos. Godīgi atzīstos, ka man vispār ir alerģija pret visu, kur parādās jēdziens vēdisks. Piedodiet, bet šīs idejas nav domātas man. Kur tad ir problēma? Manī. Manā galvā. Iespējams, arī drusku kārtībā un pasaulē, kurā dzīvojam, taču tā ir tāda, kāda tā ir, un patiesībā būtu grēks sūdzēties par iespēju sēdēt mājās …